Taciti Annalium Liber Primus/X
Dīcēbātur contrā: pietātem ergā parentem et tempora reī pūblicae obtentuī[1] sūmpta: cēterum cupīdine dominandī concītōs per largītiōnem veterānōs, parātum ab adulēscente prīvātō exercitum, corruptās cōnsulis legiōnēs, simulātam Pompeiānārum grātiam partium; mox ubi dēcrētō patrum[2] fascēs[3] et iūs praetōris invāserit, caesīs Hīrtiō et Pānsā, sīve hostis illōs, seu Pānsam venēnum vulnerī adfūsum, suī mīlitēs Hīrtium et māchinātor dolī Caesar abstulerat, utriusque cōpiās occupāvisse; extortum invītō senātū cōnsulātum, armaque quae in Antōnium accēperit contrā rem pūblicam versa; prōscrīptiōnem cīvium, dīvīsiōnēs agrōrum nē ipsīs quidem quī fēcēre laudātās. sānē Cassiī et Brūtōrum exitūs paternīs inimīcitiīs datōs, quamquam fās sit prīvāta odia pūblicīs ūtilitātibus remittere: sed Pompeium imāgine pācis, sed Lepidum speciē amīcitiae dēceptōs; post[4] Antōnium, Tarentīnō Brundĭsīnōque foedere et nūptiīs sorōris inlēctum, subdolae[5] adfīnitātis poenās morte exsolvisse[6]. pācem sine dubiō post haec, vērum cruentam: Lolliānās Vāriānāsque clādēs, interfectōs Rōmae Varrōnēs, Egnātiōs, Iullōs. nec domesticīs abstinēbātur[7]: abducta Nerōnī uxor[8] et cōnsultī per lūdibrium pontificēs an conceptō necdum ēditō partū[9] rīte nūberet[10]; Q. †Tediī et Vēdiī Polliōnis lūxus; postrēmō Līvia gravis in rem pūblicam māter, gravis domuī Caesarum noverca. nihil deōrum honōribus relictum, cum sē templīs et effigiē nūminum per flāminēs et sacerdōtēs cŏlī vellet[11]. nē Tiberium quidem cāritāte aut reī pūblicae cūrā successōrem adscītum, sed quŏnĭam adrogantiam saevitiamque eius intrōspēxerit, comparātiōne dēterrimā sibi glōriam quaesīvisse[12]. etenim Augustus paucīs ante annīs, cum Tiberiō tribūnīciam potestātem ā patribus rūrsum postulāret, quamquam honōrā ōrātiōne, quaedam dē habitū cultūque et īnstitūtīs eius iēcerat[13], quae velut excūsandō exprŏbrāret[14]. cēterum sepultūrā mōre perfectā templum et caelestēs religiōnēs dēcernuntur.
Recitātiō
recensereRecitātiō tarda ad faciliōrem perceptiōnem apta.
Adnotātiōnēs
recensere- ↑ obtentus -ūs m: praetextum; causa quae post factum fingitur.
- ↑ dēcrētō patrum: per senātūs cōnsultum.
- ↑ fascēs, ab antecēdentibus lictōribus portātī, fuērunt īnsignia dignitātis et potestātis.
- ↑ = posteā, adverbium.
- ↑ subdolus -a -um: fallāx, perfīdus, īnsidiōsus.
- ↑ poenās alicuius reī dare vel solvere.
- ↑ etiam prīvātās Augustī rēs disserēbant.
- ↑ Tiberius Claudius Nerō, pater Tiberiī, ab Octāviānō permōtus erat, ut discēderet ab Līviam uxōrem suam.
- ↑ conceptō necdum ēditō partū: dum gravĭda fuit.
- ↑ utqumque sē rēs habet, Augustus Līviam in mātrimōnium dūxerat quārtō diē post Drūsum nātum.
- ↑ vellet: i.e. Augustus (nōn Līvia).
- ↑ quīdam disputābant: quantō peior successor, tantō melius Augustus videātur.
- ↑ iaciō (verba): ēloquī.
- ↑ exprobrō -āvī -ātum 1: obiūrgāre, culpāre, admonēre.